Dzejniece turpina dzejā emocionāli skarbi un spītīgi attīstīt latviskuma ideju, bezbailīgi un daudzveidīgi to nosaucot vārdā, liekot dzejiskajam "es" piedzīvot gan personīgu sevis atbrīvošanu un attīrīšanu no citu kultūru uzslāņojumiem, gan apzināties, cik svarīgi šobrīd emocionāli nosaukt vārdā Latvijas esamībai būtiskas lietas. Nosaucot vārdā vēstures līkločos un no atmiņas padzisušās vērtības, kas ilgi bijušas apzināti vai neapzināti noklusētas, tās uzmirdz, kļūst piederīgas jaunajai realitātei. Dzeja kļūst līdzvērtīga iniācijai, kad lasot ļaujies savdabīgai sakrālai iesvētīšanai, kad iekļaujies savā zemē ar citādu izpratni, esi gatavs sastapties ar negaidītu skatījumu uz cilvēku savstarpējo līdzāsbūšanu, indivīda dzīvošanas pretrunīgumu mūsdienu Latvijā, mūsu valsts izniršanu no gadu tūkstošu tīstokļiem un tik greznu esamību šodien, kur nojausmā tīta sāļaina asara bizītē sapīta ieplūsmo vasarā.

4. oktobrī plkst. 14:30 Eduarda Veidenbauma memoriālajā muzejā “Kalāči” notiks Ed. Veidenbauma 148 dzimšanas dienai veltīts atceres pasākums. Pasākumā piedalīsies aktieris Rūdolfs Plēpis un TV režisors un producents Arvīds Babris (“Latvijas Šlāgeraptauja”, “Izklausies redzēts” u.c., kā arī “Septiņas ar pusi dziesmas ar Veidenbauma vārdiem”).

Jau ar pirmā franču rakstnieka Bernāra Miņjē romāna “Melnais taurenis” iznākšanu latviešu valodā īsteniem kriminālliteratūras cienītājiem bija “āķis lūpā” un viņi iegaumēja rakstnieka vārdu. Grāmatas galvenie varoņi – izmeklētājs Martēns Servazs un viņa pretnis, sociopāts, daudzkārtējs slepkava un īstens ļaundarību ģēnijs Juliāns Irtmans – ar savām dīvainībām un vienlaikus neparasto garīgo spēku saistīja un burtiski nobūra lasītājus, kuri aizrautīgi sekoja abu cīņai. Tikko Apgādā Zvaigzne ABC iznācis nākamais slavenā franču rakstnieka romāns “Aplī”, un arī tajā sastapsiet abus jau iepazītos galvenos varoņus.

Piektdien Latvijas Sporta muzejā notika izstādes "Rīga dimd. Rīga sporto" atklāšana un grāmatas "Rīga sporto gadsimtu griežos" atvēršana. Notika tikšanās ar grāmatas autoru kolektīvu – sporta žurnālistiem Gunti Keiseli un Daini Āzenu, sporta muzeja vadošo pētnieci Ritu Apini, apgāda Jumava vadītāju Juri Visocki un Rīgas domes Izglītības kultūras un sporta departamenta pārstāvjiem.Piedāvājam nelielu videoieskatu pasākumā

Klausāmgrāmatā “Zelta sietiņš” pilnā apjomā iekļauti krājumi “Zelta sietiņš” un “Lellīte Lolīte”, kā arī dzejoļi no krājuma “Putniņš uz zara”. Izdevuma mērķis ir veicināt interesi arī par citiem Raiņa darbiem, būt par palīgu skolotājiem, skolēniem un vecākiem.Esam gandarīti Raiņa un Aspazijas jubilejas gadā klausītājiem piedāvāt bērnu dzejas klasiku. Dzejoļu krājumiem “Zelta sietiņš” (1920), “Lellīte Lolīte” (1924), “Putniņš uz zara” (1925) Raiņa plašajā literārajā mantojumā ir būtiska vieta. Tie ir teksti, kuru emocionālā un literārā vērtība saglabājas cauri paaudzēm.

Šīgada augusts un septembris bijuši bagāti ar jauniem pienesumiem latviešu žanru literatūras lauciņā – vasaras noslēgumā klajā nāca Didža Sedlenieka fantastikas darbs pusaudžiem “X Ralphi Indrae”, septembra sākumā tika izdota Lauras Dreižes fantāzijas triloģijas “Danse Macabre” pirmā daļa “Deja ar nāvi”, bet cieši kolēģei pa pēdām sekojusi arī rakstniece Linda Nemiera ar romānu “Kaķis maisā” – asprātīgu un spraigu fantāzijas darbu, kurā vērojam vilkačus, raganas un šamaņus rosāmies tepat pazīstamajā Rīgā un citviet Latvijā, bet galvenā varone Leonīda Fēliksa ir citādā ziņā pavisam parasta, mūsdienīga jauna latviešu sieviete ar vienu izņēmumu – pilnmēness naktīs viņa pārvēršas par... kaķi. Un ne jau šādu tādu, bet īstu Burmas šķirnes kaķi!

Piektdien, 25. septembrī, Latvijas Sporta muzejā (Aklsnāja iela 9) plkst. 15.00 notiks grāmatas „Rīga sporto gadsimtu griežos” atvēršanas svētki.Grāmata ir Rīgas domes Izglītības un sporta departamenta un apgāda „Jumava” kopdarbs, kurā grāmatas autori stāsta par tiem, kas vairāk nekā pusotra gadsimta garumā veidojuši, uzturējuši un stiprinājuši Rīgas sportisko garu un tradīcijas. Stāstījums ved cauri rīdzinieku sporta piedzīvojumiem, faktiem, to interpretācijām, notikumiem un atgadījumiem. Tajā atrodams arī vēstījums par spilgtām sporta personības, kas zināmas ne tikai Rīgā, bet visā plašajā pasaulē.

23. septembrī plkst. 19.00 Dubultu stacijas mākslas telpā tiks atvērts Imanta Ziedoņa eseju krājuma „Mūžības temperaments. Studijas par Raini” jaunais, papildinātais izdevums.Maģiska ir divu lielu personību sastapšanās tad, kad tas notiek patiesā vēlmē atklāt un saprast. Imanta Ziedoņa grāmata “Mūžības temperaments” ar apakšvirsrakstu “Studijas par Raini” ir literatūras vēsturē neparasts gadījums, kā viens dzejnieks tuvojas otram un izceļ mums viņa domas.

„Glezniecība man dod pilnīgas atbildes uz visiem jautājumiem, visām problēmām. (..) Ja kaut kas nepadodas, tad glezniecība ir tas, kas nes atrisinājumu. Arī domāšana notiek tieši gleznojot. Nepalīdz nekādi strīdi, nekādas diskusijas. Gleznot – tā ir tik dzīva, tik būtiska rīcība! Tā ir valoda. Ja tu to pārvaldi, tad runā tajā par visu,” tā Džemma Skulme, personība, kuras garam piemīt pasaules elpa. Monogrāfija „Džemma Skulme” ir izdevniecības „Neputns” veltījums izcilajai māksliniecei, kurai nupat atzīmējām 90 gadu jubileju.

Apgāds „Jumava” laidis klajā grāmatu „Rīga sporto gadsimtu griežos”. Grāmatas sastādītājs ir pazīstamais sporta žurnālists Guntis Keisels. Teksta autori ― Rita Apine, Dainis Āzens, jau pieminētais Guntis Keisels.

"Burvju durtiņas" ir dziesmu krājums bērniem, kas kuplinās sākumskolas, skolas un arī mājās muzicēšanas stundas ar skaistām melodijām. Dziesmu pamatā – komponista Jāņa Ābola mūzika ar pazīstamu latviešu dzejnieku vārdiem (Ojārs Vācietis, Imants Lasmanis, Jāzeps Osmanis, Leons Briedis, Jānis Baltvilks u. c.).

Bērniem var stāstīt tikai augsta līmeņa jokus, ir pārliecināts somu rakstnieks (un bijušais skolotājs!) Timo Parvela, kura grāmata “Ella un draugi” tikko devusies pie lasītājiem. Tā ir grāmata, kuras tapšanas gaitā dažādos Apgāda Zvaigzne ABC stāvos ik pa laikam atskanēja skaļi smiekli. Redaktore, mākslinieki, korektori un citi, kas strādāja ar manuskriptu, aizrāvās un labākos momentus lasīja priekšā kolēģiem, tādējādi uz laiku pilnībā vai daļēji dezorganizējot dažādu nodaļu darbu. To ņemiet vērā – labāk šo grāmatu lasīt mājās, savējo lokā. Lai gan visspilgtāko iespaidu grāmata atstāj uz pieaugušo auditoriju (pat Vija Kilbloka facebook atzinās: “smējos līdz vēderkrampjiem!”), smejas arī bērni un ne tikai pirmklasnieki. Tiekoties ar lasītājiem pērn Frankfurtes grāmatu tirgū, Timo Parvela atklāja: “Humors ir kā valoda. Caur to var runāt ar visu vecumu cilvēkiem. Ellas grāmatas ģimenei ļauj kopā smieties – un, ja jūs kopā smejaties, pasaule kļūst labāka.”

Simona Orinska, grāmatas BUTŌ idejas autore, sastādītāja un reizēm pat gribētos sacīt vienīgā pazinēja Latvijā, bauda rudeni, kas ir viņas mīļākais gadalaiks, jo vēsta par pārmaiņām, kustību. Es šķirstu topošās grāmatas manuskriptu un apstājos pie neskaitāmām definīcijām un skaidrojumiem, kas ir butō, kā arī intriģējošām fotoreprodukcijām, kas pirmajā brīdī izraisa riebumu, skumjas, pārsteigumu, žēlumu. Nospriežu, ka Simona ir vienīgā, kas var atbildēt, kādēļ manī ir tik daudz emociju? Viņa butō pazīst vairāk nekā desmit gadus.Simona Orinska: Viss, ko zināju par butō esmu izstāstījusi šajā grāmatā, bet tas, ko es zinu, mainās. Brīžiem man šķiet, ka es neko par butō nezinu. Šis ir atskaites punkts. Kas ir izdarīts, kur es esmu. Katru reizi, kad mēs esam, kaut ko radījuši, uzrakstījuši, tās ir beigas, tādēļ mēs ‘nogalinām butō’. Tas ir gatavs. Desmit gadu laikā sakārtots. Kas notiks tālāk, redzēsim.

Grāmatas idejas autore, sastādītāja un redaktore Simona Orinska ir starpdisciplināra māksliniece, deju un kustību terapeite, horeogrāfe. Pastiprināti interesējoties par psihes un ķermeņa mijiedarbību iepazinusies ar japāņu kultūrā radušos butō dejas principiem. Šobrīd, izzinot butō izmantojumu deju un kustību terapijā, sastādīts izzinošs un uz zinātniskiem vēstījumiem balstīts pētniecisks darbs, kas ļauj ar mākslas fenomenu iepazīties latviešu valodā. Tādējādi butō atzīmē savu desmitgadi Latvijā.

Radošā apvienība Pūces Māja piedāvā Romantisko Detektīvu vakarus kopā ar rakstnieci Daci Judinu un Arturu Nīmani literāri muzikālā programmā DIVI. PUSNAKTS SARUNAS, kas notiks 18. septembrī plkst. 17.00 Kuldīgas Mākslas namā un 25. septembrī plkst. 16.00 Viesītes Kultūras pilī.

Toma Treiberga “Drudzis” ir autora otrais dzejas krājums, kuru gribas salīdzināt ar personisko dienasgrāmatu, taču tā vis nav. Izrādās, tas tāpēc, ka mēs visi esam ierakstīti tajā lielajā tablo zem uzraksta “iesaistījušies” – slimojuši, mīlējuši, pārslimojuši. Toms Treibergs to vienkārši ir nosaucis vārdos un sakārtojis teju dramaturģiskā darbā, kurā organisms cīnās ar vielām, kas nav nepieciešamas normālai funkcionēšanai. Jāpiemin, ka dzeja pie cilvēkiem no pierakstīšanas brīža mēro garu ceļu, tikām autors vairs sen nav 2013. gadā, viņa domas ir citur, bet tas neliedz mums piedzīvot pieredzi, kas sākas ar ‘pirmajiem simptomiem’ un beidzas ar ‘atveseļošanos’.